Ir vairāki durvju eņģu veidi, no kuriem katrs ir paredzēts īpašiem lietojumiem un funkcijām. Šeit ir daži izplatīti veidi:
Mucas eņģe: Visizplatītākais veids, ko parasti izmanto iekšdurvīm un ārdurvīm. Tas sastāv no divām taisnstūrveida plāksnēm (lapām) un tapas.
Nepārtraukta eņģe (klavieru eņģe): gara eņģe, kas stiepjas visā durvju garumā. Tas nodrošina vienmērīgu svara sadalījumu un bieži tiek izmantots smagām durvīm vai vārtiem.
Mortise eņģe: Uzstādīts durvīs un rāmī esošajā izgriezumā (iedobumā), nodrošinot līdzenu apdari. Parasti izmanto augstākās klases lietojumprogrammās.
Slēpta eņģe: paslēpts, kad durvis ir aizvērtas, nodrošinot tīru estētiku. Bieži izmanto skapjos un mēbelēs.
Pagrieziena eņģe: Ļauj durvīm pagriezties no viena punkta augšā un apakšā, nodrošinot unikālu atvēršanas mehānismu. Izplatīts komerciālos lietojumos.
Siksnas eņģe: ir garas lapas, kas stiepjas prom no durvīm, nodrošinot papildu izturību. Parasti izmanto vārtiem un šķūņa durvīm.
Šūpoles Skaidra eņģe: Ļauj durvīm pilnībā atvērties no atvēruma, nodrošinot maksimālu atstarpi. Noderīgi vietās ar intensīvu satiksmi.
Pašaizvēršanās eņģe: Paredzēts, lai automātiski aizvērtu durvis pēc to atvēršanas. Bieži izmanto komerciālos apstākļos un drošības lietojumos.
Regulējama eņģe: Ļauj pielāgot izlīdzinājumu pēc uzstādīšanas, noder durvīm, kas laika gaitā var deformēties.
Divpusēji salokāma eņģe: izmanto divreiz salokāmām durvīm, kas ļauj salocīt kopā divus paneļus, ko parasti var redzēt skapjos un telpu atdalītājos.